Jautājumi un ieteikumi par siltumnīcām

Jautājums: Ar ko atšķiras polikarbonāts? Kāda veida polikarbonātu labāk izvēlēties savai siltumnīcai?

Polikarbonāta izvēle atkarīga no tā, kurā sezonā Jūs plānojat izmantot siltumnīcu. Ja jūs plānojat izmantot siltumnīcu vasarā (no maija līdz oktobrim), pietiks ar 4 mm (ļoti vējainās vietās vai vietās ar lielu sniega daudzumu - 6 mm). Ja jūs plānojat siltumnīcu ziemā apkurināt, Jums ir nepieciešams vismaz 8 mm biezs polikarbonāts.

Polikarbonāta veidi atšķiras arī ar saviem garantijas periodiem. Pašlaik Latvijā ir pieejams polikarbonāts ar 5 gadu (vieglais variants) un 10 gadu garantiju. Polikarbonāts ar 5 gadu garantiju ir nedaudz vājāks par tā analogu ar 10 gadu garantiju un tam ir 2 reizes īsāks augu aizsardzības termiņš pret nesaudzīgajiem saules stariem (mūsu laikapstākļos polikarbonāts ar 5 gadu garantiju aizsargās augus ~7 gadus, bet ar 10 gadu garantiju - ~13 gadus).

Jautājums: Ar ko arkveida siltumnīca atšķiras no "trīsstūrveida" siltumnīcas?

Siltumnīcas ar arkveida konstrukciju (ar ovālu jumtu) vienādos laikapstākļos daudz labāk izturēs vēja un sniega slodzi, nekā siltumnīcas ar "trīsstūrveida" jumtu. Tādēļ, pie vienādas slodzes arkveida siltumnīcai pietiks ar 4 mm polikarbonātu, bet "trīsstūra" siltumnīcai būs nepieciešams 6 vai 8 mm biezs polikarbonāts.

Jautājums: Ar ko atšķiras polikarbonāts no rūdītā stikla?

Katram no šiem materiāliem ir savas priekšrocības un trūkumi.

Polikarbonāts, pateicoties gaisa slānim, labi saglabā siltumu (līdzīgi stikla paketēm), kas ir svarīgi augu audzēšanai pavasara un rudens periodos. Polikarbonāts ir moderns, gandrīz neitrāls materiāls (tas tiek izmantots arī medicīnā), izturīgs pret temperatūras svārstībām, var izturēt termisko slodzi no -40 līdz +120 C. Tā virsma ir pārklāta ar šķērsvirziena rievām, kas ļauj kondensātam notecēt pa siltumnīcas sienām, nepilot virsū augiem. Pateicoties daudz ierobežotākai gaismcaurlaidības spējai (~ 86-90%, salīdzinot ar stiklu) un saules staru aizsargslānim, polikarbonāts, aizkavējot kaitīgos, bet caurlaižot maigos saules starus, rada labvēlīgu klimatu augiem, pasargājot augus no apdegumiem. Polikarbonāta mīnus ir tāds, ka to pēc ~13 gadiem ir jānomaina.

Rūdītais stikls - izturīgs, ierasts, ilgi kalpojošs materiāls, bet atšķirībā no polikarbonāta tas sliktāk notur siltumu un neaizsargā augus pret saules apdegumiem un kondensāta.

Jautājums: Kā labāk piestiprināt polikarbonātu pie siltumnīcas karkasa?

Polikarbonātu piestiprina pie siltumnīcas karkasa ar skrūvēm, metāla lentām (profilu) vai izmantojot plastikāta H-profilu.

Piestiprināšana ar skrūvēm vai metāla lentām ir vienkāršāka, bet arī nesaudzīgāka pret polikarbonātu. Piestiprināšana ar H-profilu ir daudz laikietilpīgāka, bet tas nodrošina ilgāku polikarbonāta kalpošanas periodu.

Piestiprinot ar skrūvēm, nepieciešams ņemt vērā, ka skrūvju caurumiem polikarbonātā jābūt lielākiem par skrūves diametru, lai pie mikrokustībām vai spriegojuma (vējš, sniegs, temperatūras svārstības) polikarbonāts nenodiltu un tajā neveidotos plaisas. Pie šī piestiprināšanas veida mīnusiem var attiecināt arī skrūvju caurumu vietas, pa kurām mitrums nokļūst iekšā polikarbonātā.

Piestiprinot ar metāla lentām (profilu), polikarbonātā netiek radīti caurumi, bet cietais stiprinājums neļauj polikarbonātam brīvi veikt mikrokustības, kas laika gaitā noved pie polikarbonāta nodilšanas.

Vissaudzīgākais piestiprināšanas veids ir piestiprināšana ar plastikāta H-profilu (attēlā), kas nebojā polikarbonātu un ļauj tam brīvi izdarīt mikrokustības, kā arī sarauties/ izplesties.

Jautājums: Kādas varētu būt iespējamās sūdzības par polikarbonātu?

Zaļie plankumi. Var rasties, ja ir ticis izvēlēts zemas kvalitātes polikarbonāts (vieglais, ar 5 gadu garantiju), ja ir radušies mehāniski bojājumi polikarbonātā (nav nosegti skrūvju caurumi, dziļas skrambas...), kā arī, ja ir bijusi vēlme ieekonomēt, neizmantojot polikarbonāta malas aizsargājošās speciālās elpojošās lentas. Šajos gadījumos zaļie plankumi ir sēnīte, kas savairojas mitrā vidē, kurā nokļūst augsnes daļiņas un putekļi.

Plaisas. Var rasties, piestiprinot polikarbonātu pie karkasa ar skrūvēm, it īpaši, ja skrūvju caurumu izmērs sakrīt ar skrūvju diametra izmēru. Šajā gadījumā polikarbonāts, veicot mikrokustības un pie spriegojuma (vējš, sniegs, termiska izplešanās un kompresija), bojājas. Tādēļ, piestiprinot polikarbonātu ar skrūvēm, ir svarīgi, lai skrūvju caurumi būtu nedaudz lielāki par skrūvju diametru. Vissaudzīgākais polikarbonāta piestiprināšanas veids ir piestiprināšana ar plastikāta H-profilu, kas nebojā polikarbonātu un ļauj tam brīvi izdarīt mikrokustības, kā arī sarauties/ izplesties.  

Caurumi, polikarbonāta virsmas bojājumi. Var rasties, neievērojot polikarbonāta montāžas nosacījumus. Svarīgi (!) - piestiprināt polikarbonātu uz āru ar to pusi, kas ir pārklāta ar saules staru aizsargslāni. Šis slānis pasargā ne tikai augus, bet arī pašu polikarbonātu no priekšlaicīgas bojāšanās.